Cita informācija

Kā izvēlēties kucēnu

Kucēnu jāizvēlas ļoti nopietni. Cilvēki bieži kucēnus pērk spontāni un nepārdomāti – pakampj, iemīlas un nepievērš uzmanību iespējamām slimībām. Taču kucēns nav rotaļlieta, bet gan ļoti liela atbildība. Ja izvēlēsieties neveselu dzīvnieku, jums būs jārēķinās ar diezgan lieliem veterinārās aprūpes izdevumiem un piedevām arī morāliem pārdzīvojumiem.

Diemžēl dzīvnieku audzētāji cenšas noslēpt sliktos faktorus, kuri kucēniem piemīt. Tādēļ iesaku – vispirms aizbrauciet uz dzīvnieku izstādi, nesakiet, ka vēlaties pirkt suni, bet pie ringa pavērojiet to šķirņu dzīvniekus, kurus vēlaties iegādāties. Ja redzat, ka ringā suņi nemitīgi kaujas, tas nozīmē, ka šīs šķirnes pārstāvji ir tendēti uz agresivitāti, un nedomājiet, ka jūsējais būs tāds, kurš pienesīs jums čības. Ja ringā suņi visu laiku ir jāskubina, tādu šķirni nebūtu ieteicams izvēlēties sportistam, kurš ar suni vēlas vairākus kilometrus dienā skriet.

Kucēns ir ļoti rūpīgi jāapskata.

Katrā ziņā neuzticieties pārdevējam, kurš jums saka, ka kucēna māti nevar apskatīt tāpēc, ka tā pēc dzemdībām slikti izskatās. Ņemiet vērā, ka suņiem mēdz būt iedzimtas alerģijas un kaulu pataloģijas, kuras kucēnam ir iespējams pamanīt.

Ja īpašnieks saka, ka kucēns klibo tāpēc, ka tikko kuce tam uzkāpusi uz ķepiņas, sakiet – labi, atbraukšu pēc nedēļas!

Cilvēkiem, kas grib iegādāties kucēnu no iespējami alerģiskajām šķirnēm (tās ir minētas Mana Īpašuma iepriekšējā numurā), vajadzētu ļoti rūpīgi apskatīties katru kucēnu un neļauties iestāstīt, ka tās jau tikai dažas pumpiņas, tas jau sīkums! Tādos gadījumos vajag aizbraukt līdz veterinārārstam un parādīt tam šīs dažas pumpiņas. Var būt, ka kucēni spēlējoties viens otru sakoduši, bet dažkārt jau pavisam mazam kucēnam uz ādas izpaužas alerģija.

Visdrošākais ir apskatīties kucēna mammu. Protams, pēc dzemdībām kuce nebūs tajā labākajā izskatā, bet, ja tai ir nokasītas lūpas, purns, nolaizītas, sasārtušas pirkstu starpas un mitras ķepas, ir skaidrs, ka arī kucēniem ir augsts risks, ka būs iedzimta alerģija.

Dažkārt kucēnu pārdevēji pircējam liedz ieiet dzīvoklī, jo tur esot nesakopts. Tieši otrādi – ir jāpārliecinās, kādos apstākļos dzīvo šie kucēni! Ja kucēns ir pieradis dzīvot netīrībā, kur aiz viņa netiek saslaucītas "peļķītes", kucēnam zūd tīrības izjūta, un paies ilgs laiks, kamēr jūs viņu pieradināsiet neatstāt peļķītes uz grīdas.

Ja kucēnam zem astes ieraugiet apsārtumu un izkārnījumu pēdas, tas liecina par caureju. Neņemat tādu kucēnu, jo bakteriāla infekcija sunim var būt draudi dzīvībai, gluži tāpat kā zīdainim.

Kucēna ausīs jābūt tīrām rozā ejām, bez brūniem izdalījumiem. Šādi izdalījumi liecina par pārlieku sēra veidošanos ausīs, kas var būt alerģijas cēlonis vai iekaisuma pazīme.

Deguntiņam jābūt tīram, miklam, spīdīgam. Ja pamanāt aplipumus, zaļganus izdalījumus, krevelīti ap degumu, tad, iespējams, kucēnam ir iesnas.

Viena no problemātiskākajām iedzimtām kaulu slimībām ir gūžu displāzija jeb gūžu pataloģija, kas raksturīga lielo suņu šķirnēm, bet sastopama arī angļu buldogiem, kokerspanieliem un citu šķirņu suņiem, kas nemaz nav tik lieli. Pērkot kucēnu, jums ir tiesības prasīt, vai viņa vecākiem ir izdarīts displāzijas tests (narkozē veikti speciāli rentgena uzņēmumi). Latvijas Kinoloģiskā federācija ir vienīgā organizācija, kas šādus testus pieprasa izdarīt, lai dzīvnieki varētu tikt izmantoti vaislai.

Ir suņu šķirnes (čau – čau, šarpeji), kurām raksturīga iedzimta acu entropija – acu plakstu griešanās uz iekšu. Apmatotā plakstu daļa pieskaras acs radzenei un tiek nemitīgi kairināta, pat izveidojoties čūlai, kā rezultātā dzīvnieks kļūst akls.

Tādēļ pievērsiet vērību, vai kucēnam neasaro acis, vai ap tām nav pumpiņas un no acīm nenotek zaļgani izdalījumi.

Acu entropija kucēnam var neizpausties uzreiz, bet parādīties, veidojoties dzīvnieka galvai (līdz pusotra gada vecumam).

Iedzimst arī citas acu patoloģijas, piemēram, katarakta. Tad acis izskatās zilgani "duļķainas" (visbiežāk tas raksturīgs kokeriem, pūdeļiem un, it sevišķi, kollijiem).

Kucēniem bieži ir nabas trūces. Ņemiet vērā, ka tās ir jāoperē un jāšuj ciet. Var gadīties, ka suns ar nabas trūci nodzīvo visu mūžu, bet tik pat labi šajā atverītē var iesprūst zarnas un, lai glābtu dzīvību, steidzami vajadzīga operācija.

Pievērsiet uzmanību kucēna ķepiņām, jo iedzimst arī liekie pirksti.

Vācu aitas suņu šķirnēm var būt iedzimta ne pārāk laba barības sagremojamība.

Gribu uzsvērt – diezgan daudzām šķirnēm, ir sevišķi pūdeļiem, dobermanpinčeriem, rotfelleriem, labradoriem, ir izplatīta epilepsija (suns krīt gar zemi, sitas, siekalojas, ir daļēji samaņas zudumi, apziņas traucējumi). Epilepsija var izpausties dzīvniekam otrajā vai trešajā dzīvības gadā.

Tāpēc, pērkot vērtīgu šķirnes dzīvnieku, jums ir tiesības pieprasīt kucēna pārdevējam slēgt līgumu.

Līgumā varat iekļaut līgumsodu, ka daļa no kucēna cenas jums tiks atmaksāta gadījumā, ja, piemēram, sunim (pat pēc gada vai vēlāk) atklāsies kādas šķirnei raksturīgas iedzimtas pataloģijas, par kurām pārdevējs ir garantējis, ka to nebūs. Protams, šādu līgumu pircējam noslēgt nebūs viegli, bet tā ir laba viela pārdomām, vai suns ir tiešām ir tik vērts, cik par to prasa, ja baidās uzņemties pierādāmas saistības.

Kucēnu izvēlieties ne jaunāku par 30 dienām un noteikti pārliecinieties, ka viņš ir apmācīts ēst. Ja kucēns neprot neko citu ēsts kā zīst mātes pupu, tad jums būs strauji jāmaina viņa ēdienkarte, kas var draudēt ar caureju, vemšanu un pat ar nāvi.

Ja īpašnieks tiepjas: "Kucēns ir tikko paēdis un nekādā gadījumā viņu nevar barot", tad sakiet: "Labi, es atnākšu pēc divām stundām un jūs parādīsiet, kā viņš ēd."

Pašlaik modē ir labestīgie suņi – labradori. Vēl aiz vien dižojas ar angļu buldogiem, šarpejiem, Meksikas kailsuņiem un Ķīnas cekulaino suni, populārs dāmu sunītis kļuvis Jorkšīras terjers un Ši-tsu.

Taču, ja vēlaties audzināt angļu buldogu vai šarpeju, ielāgojiet – jums jābūt turīgam cilvēkam. Jo tās īpašības, kuras citām šķirnēm būtu klasificējamas kā pataloģija, angļu buldoga šķirnē ir "apkopotas" kā norma. Proti, šim suņiem ir ļoti īsi purni, kas apgrūtina elpošanu, viņi slikti panes karstumu (katru vasaru vismaz dažus šīs šķirnes pārstāvjus vedam ārā no komas), īpatnējās galvaskausa formas dēļ viņiem bieži mēdz būt smadzeņu tūska, raksturīgas iedzimtas alerģijas, pakaļējo kāju un priekšējo plecu pataloģijas. Šarpejiem ir raksturīga virkne iedzimtu ādas problēmu, tāpēc bieži vien liekās ādas krokas iekaist un izdala nepatīkamu smaku, ar kuru īpašniekam jāmācās sadzīvot visu suņa mūžu. Pareiza apmatojuma kopšana situāciju var uzlabot, bet ne izskaust slimību. Ir valstis, kurās šīs šķirnes pārstāvjus vispār aizliegts pārot.

Ja vēlaties sev "sporta" suni, iesaku pirkt vācu aitu šķirnes suni vai dobermani – tie labi pakļaujas dresūrai. Ļoti gudri ir Bernes ganu suņi, bet tie ir tikai daži piemēri. Ir ļoti daudz labu, sportisku un izturīgu suņu.

Kucēnu iesaku izvēlēties zināmās dzīvnieku audzētavās un šķirnes dzīvnieku, jo tad zināsiet, no kādām veselības problēmām varat izvairīties izvēloties to vai citu šķirni. Jaukteņiem problēmas ir neprognozējamas.

Divās lielākajās dzīvnieku apvienībās – Latvijas Kinoloģiskajā federācijā un klubā "Favorīts", varat iegūt sīkāku informāciju par izraudzītā kucēna vecākiem, viņu vērtējumu (ciltsraksti tiek saglabāti vismaz 4 paaudzēs).

Iegādājoties kucēnu, esiet izvēlīgi, lai mums uz ielām būtu izglītoti, paklausīgi, kopti un izskatīgi suņi!

 

LITA KONOPORE,
Latvijas Veterinārārstu biedrības 
mazo dzīvnieku veterinārārstu sekcijas vadītāja
– speciāli "Manam Īpašumam"