Kā pareizi barot suni
Dzīvnieka nepareiza ēdināšana ir bumba ar laika degli – trūkstot vajadzīgajām uzturvielām, laika gaitā var deformēties kauli, bojāties zobi, kļūt plāns, nespožs apmatojums u.tt. Liekā svara dēļ sunim bojājas locītavas, ir papildu slodze sirdij, krītas imunitāte un dzīvnieks slikti panes slodzi. Kā arī veterinārārsts jūsu aptaukojušos mīluli vairs nevarēs izmeklēt ar vislētākajām metodēm- palpāciju (iztaustīšanas) un auskultāciju (izklausīšanas).
Kā ēdināt?
Jāatgādina, ka nevajag sunim dot neko piparotu, treknu un sāļu.
Ļoti bagāti ar vitamīniem ir subprodukti. Piemēram, aknas ir ļoti bagāts B grupas vitamīna un dzelzs avots, bet tajās var būt arī toksiskas vielas – tāpēc ar subproduktiem ilgstoši nevajag aizrauties.
Pastāv mīts, ka dzīvnieks nedrīkst ēst cūkgaļu. Nav pareizi! Cūkgaļu neiesaka holesterīna un tauku dēļ, taču holesterīna problēmas organismā rodas ar ceturto gadu desmitu. Tā kā suns tik ilgi nedzīvo, netreknu cūkgaļu saprātīgās devās sunim droši varat dot.
Nepareizs mīts ir arī tas, ka nedrīkst jaukt sauso barību ar konserviem. To var darīt, tikai proporcionāli jāsamazina dienas deva.
Nebūtu ieteicams jaukt sauso barību ar mājās gatavoto, jo sausajā barībā ir sabalansētas visas vajadzīgās uzturvielas. Kombinējot barību, balansu izjauksiet un būs atsevišķi jāpērk vitamīni.
Ja vēlaties pāriet no mājās gatavotās barības uz sauso vai otrādi, to vajadzētu darīt nedēļas laikā, iepriekšējās barības devu sākumā aizstājot ar 1/4 daļu jaunās barības, pēc tam 1/3, tad 1/2 un visbeidzot ar 3/4.
Pašlaik, tirgū ienākot jauniem sausās barības veidiem, cilvēki tiek mānīti, ka, lūk, šī barība nesatur konservantus. Absolūti visa gatavā komercbarība satur konservantus! Mazāk konservantu ir konservos. Tomēr mans kā veterinārārstes viedoklis ir, ka mūsu ikdienas steigā labāk dzīvnieku barot ar sabalansētu gatavo barību.
Ja jums atliek laika speciāli savam sunim gatavot maltīti pēc “suņu vai kaķu ēdienu” receptēm, pievienojot klāt kvalitatīvus vitamīnus, tad gan es dotu priekšroku mājās gatavotam ēdienam. Taču pārsvarā realitāte ir šāda – to, kas pašiem paliek pāri ēšanas reizē, izbaro sunim vai vāra putras ar gaļu, aizmirstot par citu vielu nepieciešamību.
Ja dzīvniekam maltīti gatavojat paši, vislabāk ņemt kompleksos vitamīnus. Tie, uz kuriem rakstīts, ka dienā jādod 10 un vairāk graudiņi, drīzāk domāti lutināšanai, jo nenodrošina ar nepieciešamo vitamīnu devu. Tā saucamos nopietnos vitamīnus var iegādāties tikai veterinārajās aptiekās un klīnikās.
Kārumi.
Saldumus sunim nedrīkst dot vispār.
Sunim lielākais kārums nebūt nav salda kūka, bet pretīgi, smirdīgi kuņģi un žāvēti buļļu dzimumlocekļi!
Ir speciāli ražotas šokolādes suņiem, taču jābrīdina, ka īstā, melnā šokolāde sunim ir indīga pat tādā mērā, ka mazs sunītis, apēdot uzreiz tāfeli, var nomirt.
Ja gribat suni palutināt, iesaku Rask kaulu, kurš pagatavots no speciālām vielām, attīra zobus, un tā daudzās šķautnes liek nodarbināt visus zobus.
Suņu vajadzības atšķiras.
Darba suņiem vajadzīga enerģētiski spēcinoša barība, bet klēpja sunītim – minimāls kaloriju daudzums, jo pārsvarā pat pa kāpnēm tiek nēsāts, guļ saimnieka gultā un kustību tik pat kā nav.
Taču suņiem, kas dzīvo āra būdās, pa ziemu sevi ir jāsilda, tādēļ papildus enerģijai vajadzīgs uzņemt olbaltumvielas un taukvielas. Cilvēki domā, ka karstumā sunim vajag mazāk ēst. Nē, ir jāēd gana koncentrēta barība arī vasarā, jo vajadzīga papildu enerģija sevis dzesēšanai.
Atšķirīga barība vajadzīga grūsnām kucēm. Taču cilvēki bieži nezina, ka grūsna kuce papildus jābaro tikai no otrā grūsnības mēneša.
Savādāk jābaro medību suņi. Medībām savlaicīgi jāsagatavo arī suns, apmēram mēnesi pirms medībām sākot dot treknāku un koncentrētāku barību, tomēr neaizmirstot, ka resns un neveikls suns nebūs labs dzinējs. Medību laikā sunim ieteicams dot pat medu, cukuru un cepumus. Jo, strauji intensīvās slodzes dēļ trūkstot enerģijai, viņam var iestāties hipoglikēmija (līdzīgs stāvoklis kā cukura diabēta gadījumā slimniekam pārdozējot insulīnu), kas var izsaukt krampjus un pat nāvi. Ja sākusies hipoglikēmija, sunim nekavējoties jādod dzert cukura vai vislabāk dekstrozes sīrups.
Kaitīgie vitamīni.
Vislielāko ļaunumu sunim var nodarīt taukos šķīstošie vitamīni. Ja pārtikai piebaro klāt ūdenī šķīstošos vitamīnus, tie ar ūdeni tiek izvadīti ārā (dodot B vitamīnus pamanīsiet, ka urīns iekrāsojies līdz pat oranžai krāsai un vitamīnu smakai). Eļļā šķīstošie (K, E, D, A) vitamīni ķermenī transportējas ar tauku palīdzību un var deponētiesizgulsnēties/ uzkrāties un ilgstoši ieplūst pārmērīgā koncentrācijā organismā no šī “depo” (ko tas nozīmē?). Šie vitamīni no organisma neizdalās, bet nogulsnējas dzīvnieka aknās un var radīt nopietnas problēmas. K, E, D un A vitamīnu pārlieks daudzums ir pat bīstamāks nekā to trūkums.
Cilvēki bieži paklausa kaimiņu "padomiem" dot sunim kalcija tabletes. Brīdināšu – ja kalcija būs par daudz, mainīsies kalcija – fosfora attiecības asinīs, kā arī hormonu līdzsvars, var izkrist zobi un kauli sunim deformēsies tieši tāpat kā tad, ja kalcija būs par maz. Kalcijs var sākt izgulsnēties nierēs u.c. orgānos, radot smagus neatgriezeniskus bojājumus to struktūrā un funkcijās. Vislabāk dot speciālas dzīvniekiem paredzētas barības piedevas, bet ja vajag ieekonomēt līdzekļus, kalcija tablešu vietā iesaku cepeškrāsnī izkarsēt olu čaumalas, saberzt kafijas dzirnaviņās un šo pulveri pievienot ēdienam – būsiet savu suni nodrošinājuši ar pilnīgi sabalansētu kalcija – fosfora piedevu.
LITA KONOPORE,
Latvijas Veterinārārstu biedrības mazo dzīvnieku veterinārārstu sekcijas vadītāja
– speciāli "Manam Īpašumam"