Cita informācija

Articles

Kaķiem–urīnceļu iekaisumi

Kaķiem bieži mēdz būt urinēšanas problēmas, ko cilvēki, kas aizņemti darbā, pat nepamana. Taču urīnceļu iekaisuma gadījumos bez veterinārārsta palīdzības jūsu mājas draudziņš var pat aiziet bojā. Mēdz būt gadījumi, kad dzīvnieka saimnieks atnāk uz klīniku un mierīgi saka: "Mans kaķis laikam kādas divas dienas nav čurājis." Iedurot šļirci urīnpūslī un atsūcot urīnu(medicīniski šo procedūru sauc par punkciju), konstatējam, ka urīna vietā ir asinis, jo urīnpūslis jau sācis plīst. Šādus dzīvniekus parasti glābt neizdodas...

Kaķiem apakšējo urīnceļu problēmas ir vienas no sastopamākajām kaitēm, ar ko veterinārārsti saskaras ik dienu. Cēlonis šīm slimībām var būt visdažādākais, bet ir vairāki faktori, kas šo slimību provoce. Viens no tiem – mazkustīgs dzīvesveids, otrs – aptaukošanās, kas savstarpēji saistīti. Pastāv arī teorija par vīrusu klātbūtni, kā arī cēlonis var būt bakteriāls iekaisums.

Katrā ziņā vainīga nav sausā barība vai kaķa sēdēšana uz aukstas palodzes, kā mēdz uzskatīt. Lai gan tiem dzīvniekiem, kas mazāk uzņem šķidrumu, slimība var ātrāk progresēt. Tāpēc tā saucamnajiem "mazajiem ūdens dzērājiem" sauso barību labāk nedodiet, (pat ja tā ir augstākās klases). To aizstājiet ar konserviem. Sausajā, it sevišķi lētajā, sveramajā barībā gaļa tiek samalta kopā ar kauliem un asakām, kas satur ļoti daudz minerālvielu. Tās provocē kristālu izgulsnēšanos urīnā.

Ja dzīvnieka īpašnieks, tīrot kastīti pamana, ka no urīna nogulsnējas nosēdumi – sīki it kā smilšu graudiņi, tas ir pirmais signāls, ka ir nopietni jāsāk uztraukties par kristālu veidošanos. Pavisam sīkus "smilšu graudiņus" konstatē vienīgi veterinārārsts, tāpēc mazāko aizdomu gadījumā, kaķim būtu jāizdara urīna analīze. Urīns jāņem no tīras, sausas kastītes, tā nedrīkst būt mazgāta ar ķīmiskiem reaģentiem un tajā nedrīkst būt ne avīzes, ne skaidas vai smiltis. Divu stundu laikā urīns jānogādā laboratorijā. Četras stundas urīnu var uzglabāt ledusskapī, bet, ja uzglabāsiet ilgāk, urīna analīžu rādītāji var izmainīties.

Kas vēl liecina, ka kaķim ir urīnceļu iekaisums? Viņš sāk čurāt vietās, kurās agrāk nekad nav čurājis, viņš var tupties un nepačurāt vai tupties un izčurāt tikai pilīti urīna. Reizēm dzīvnieks urinē pat līdz 20 reizēm dienā, un urīns var būt ar asinīm. Vēlēšanās un nespēja pačurāt var izpausties, kaķim kārpoties pa kastīti vai bļaujot. Dažkārt dzīvnieks pārtrauc pat ēst, lai gan tas ne katreiz ir rādītājs.

Ļaunākais, ja kristāli ļoti šaurajos kaķa urīnceļos izveido "korķīti", dzīvnieks vispār nevar pačurāt un var aiziet bojā diennakts laikā.

Saimnieks parasti nepamana, cik kaķis dienā izdzer šķidrumu, jo kaķim patīk dzert tīru ūdeni un viņš iet pie krāna "laizīt" piles. Jāraugās, lai kaķis diennaktī izdzertu vidēji līdz 200ml šķidruma.

Labāk būtu dzīvniekam dot dzert filtrētos ūdeņus, jo ūdenī mēdz būt metālu piejaukumi un ļoti augsta mineralizācijas pakāpe. Nekādā gadījumā kaķim nevajag dot minerālūdeņus vai ūdens vietā bļodiņā liet tēju vai ūdenim pievienot zilos graudiņus! Ja dzīvniekam garšo tēja, – ir jābūt pieejamiem abiem variantiem – gan tējai, gan ūdenim.

Ja kaķim urīnceļa iekaisums jau ir bijis un dzīvnieks tiek barots ļoti strikti pēc ārsta norādījumiem, bet šī kaite progresē atkal, iespējams, ka tā ir hroniska. Tādos gadījumos sauso barību jānomaina pret konserviem, jo sausajā barībā ir tikai 10% mitruma. Tas nozīmē, ka tā no organisma piesaista ūdeni. Toties konservi satur pat līdz 70 % mitruma, un jau ar barību dzīvnieks uzņēm diezgan lielu ūdens devu, kas stimulē organismā šķidruma caurplūdi.

Jābrīdina, ka kaķa pamatbarībai nevajadzētu būt zivīm ar asakām, jo, kā jau minēju, asakās ir pārak daudz minerālvielas, kas veicina kristālu veidošanos urīnā.

Praksē nākas saskarties ar kaķiem, sākot no gadu vecuma, kurus nomoka minētā kaite. Aplams ir uzskats, ka tas saistīts ar kastrāciju. Taču, ja dzīvnieku kastrē, viņam palielinās apetīte, un, neierobežojot barības daudzumu, viņš kļūst resns un mazkustīgs. Savukārt tas stimulē šīs slimības veidošanos, tātad problēma ir nevis kastrācijā, bet gan nepareizā ēdināšanā pēc tās.

Ja pamanāt, ka jūsu mazais mājas draugs dienā urinē jau kādas piecas reizes, nekavējieties, vediet to uz veterināro klīniku (līdzi ņemot savākto urīnu).

Urīnceļu ārstēšana ilgst vismaz 14 dienas, uz klīniku dzīvnieks ir jāved 3 līdz 5 dienas, pārējo laiku tiek nozīmēts ārstēšanas kurss. Speciālā barība dzīvniekam būs jādod vismaz divi mēneši, dažkārt pat pusgads.

Ja dzīvniekam jau ir bijusi urīnceļu nosprostošanās, urīnpūslī tiek likts katetrs, kas jūsu mīlulim būs nepatīkams process un jums izmaksās ne pārāk lēti. Tāpēc gribu ieteikt – rūpējieties, lai dzīvnieks ēstu kvalitatīvu barību un būtu normālā svarā. Neviena sausā barība nav domāta kaķa barošanai pa 200 vai 300 gramiem dienā. Cilvēki velk paralēles ar sevi apēdamā barības apjoma ziņā, taču izlasiet, kas rakstīts uz barības iepakojuma. Kaķim dienā jāapēd 50 – 80 grami, bet ne vairāk!

 

LITA KONOPORE, 
Latvijas Veterinārārstu biedrības 
mazo dzīvnieku veterinārārstu sekcijas vadītāja
– speciāli "Manam Īpašumam"